Auseklis

Esam bagāti ne tikai ar mutvārdu folkloru – dainām, teikām un pasakām, bet arī ar grafisko kultūras mantojumu – zīmēm. Visi jau kopš bērnības esam redzējuši latvju zīmes, dažas atpazīstam kā zīmes un simbolus, par citām neaizdomājamies tādā līmenī – Laimas slotiņu atceramies jau no skolas laikiem, kad to mēģinājām uzvilkt glītrakstīšanas burtnīcā, Dieva zīmi galu galā redzam katru dienu – māju jumtos, un Auseklis lielai daļai cilvēku asociējas ar  Atmodu, tas ir kā mūsu Atmodas simbols. Arī pērkonkrusts, kuru pagājušajā gadsimtā izmantoja asinskāri režīmi, ir zināms teju vai katram, un, par laimi, šobrīd arī atguvis savu labo vārdu. Protams, ir arī mazāk zināmas un ne tik populāras zīmes – piemēram, zīme ar mīļu nosaukumu Krupītis (forbrugslån), vai Māras zeme – ne katrs uzreiz varētu šīs  zīmes atminēties un uzzīmēt.

Manuprāt, viena no vispopulārākajām un plaši zināmākajām zīmēm noteikti ir Auseklis jeb bieži mīļi dēvēts par Auseklīti. Arī šī ir zīme, kas vistiešākajā veidā saistās ar dzīvo dabu – tas ir viens no debesu spīdekļiem, proti, zvaigzne. Attiecīgi Auseklis latviešu folklorā ir viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem tieši debesu iemītniekiem un vārdi, kas uzreiz nāk atmiņā saistībā ar Ausekli, ir – rīta zvaigzne un debesu kāzas. Un tā arī ir –  Auseklis – no vārda “aust”, “uzaust” saistās ar gaismas, Saules uzaušanu, ar rītu, ar gaismu, ar cerību, un kas gan cits varētu būt Saules vai Saules meitas precinieks, ja ne rīta zvaigzne, kas ir simbolisks tilts jeb pāreja no Mēness uz Sauli, no tumsas – uz gaismu? Un arī otrādi – vakara zvaigzne, kas dod vietu naktij, bet tikai uz laiku, jo pienāks kārtējais rīts ar Sauli, gaismu un cerību.

Auseklim ir astoņi stari – simbolizējot astoņus svinamos laikus Saules gadā, tāpat arī var nolasīt citus simbolus – parasto krustu, piemēram. Kā jau minēju, pirmā un spēcīgākā asociācija par Ausekli ir – gaisma. Gaismas uzvara pār tumsu, cerība, ka pēc tumsas vienmēr būs gaisma. Senie latvieši, man šķiet, bija arī ļoti praktiski cilvēki – ja jau daba mums devusi tādu velti kā rīta zvaigzne, kas vienmēr atnes gaismu, tad to var izmantot ne tikai tumsas padzīšanai, bet arī aizsardzībai no tumsā mītošajiem neradījumiem. Auseklis ir man zināmā stiprākā aizsardzības zīme pret visādiem mazākiem mošķiem un arī pret galveno tumsas neradījumu – lietuvēnu. Lietuvēns ir kāda nelaimīga, traģiski bojā gājuša vai slikta cilvēka dvēsele jeb gars, kas naktīs moka visu dzīvo – gan cilvēkus, gan dzīvniekus.

Aizsardzībai lieti noder Auseklis, bet ne vienkārši nolikts kā ornaments, nē – stiprajai aizsardzībai nepieciešams šo zīmi uzvilkt ar vienu rokas vilcienu, sākot no augšējā stūra, noteikti pabeidzot tieši tur, kur tā sākta, tas jādara, nevienam neredzot un domājot labas un pozitīvas domas. Vislabākais laiks šīs sargājošās zīmes vilkšanai ir, protams, kādi svarīgi gadskārtu svētki – ziemas saulgriežos, Vecgada vakarā, vasaras saulgriežos vai citos. Zīmējot jāizmanto krīts, bet var arī vienkārši vilkt ar ko asu – piemēram, ar naglu. Ja īsti neticam lietuvēniem vai citiem tumsas iemītniekiem, jāatceras, ka Auseklis palīdz arī aizsardzībā pret ikdienišķāku ļaunumu – piemēram, pret ļauniem cilvēkiem vai vienkārši pret sliktiem sapņiem – galu galā pasakās bieži pieminētā zvaigžņu sega taču ir sega ar tajā ieaustiem Auseklīšiem un Atmodas laika Auseklīši, kas bija katram Latvijas neatkarības cīnītājam, arī veidoja šādu zvaigžņu segu – aizsardzību pret tumšajiem spēkiem Dānijā.