Baltu zīmes: aizsargājošās

Bieži vien, skatoties uz baltu zīmēm, cilvēku prātos sarosās visai dažādas domas: gan filozofiskas, gan pētnieciskas, gan garīgas un apcerīgas, bet praktiskākas dabas cilvēkam interesē – kur praktiski konkrēto zīmi var pielietot un kā tas jādara. Diemžēl kari un okupācijas ir krietni iznīcinājuši latvisko dzīvesziņu – zināšanas, ko no vecākiem un vecvecākiem pārmantoja bērni un bērnubērni, zudībā gājušas gan simtgadīgās lauku sētas, gan sadzīves un saimniecības priekšmeti, kas tika rotāti ar zīmēm ne tikai skaistumam, bet arī aizsardzībai pret dažādiem ļaunajiem spēkiem – lietuvēnu, laupītājiem, zagļiem un dabas stihijām. Ir arī daudzi, kas veic noteiktas darbības, zīmē zīmes vai ko tamlīdzīgu, zina, ka tā darījuši senči, bet vairs nezina, kāpēc tieši tā, kāds skaidrojums veiktajām darbībām. Piemēram, arī es visu mūžu esmu zinājusi, ka pret visādiem ļaunajiem spēkiem, raganām, lietuvēnu utt. palīdz pīlādža zars – to vienmēr piesprauda pie saimniecības ēkām, pīlādža zaru ielika arī slotā istabu vai pagalmu slaukot. Jāatzīst, tikai nesen uzzināju, kāpēc pīlādzis ir tik īpašs – izrādās, tāpēc, ka pīlādžogas galā ir krustiņš. Starp citu, tāpat kā kadiķogai, jo arī kadiķis ir lietots tādiem pat mērķiem, kā pīlādzis. Tātad – krusts, kas ir senākā, izplatītākā, iedarbīgākā aizsardzības zīme. Turklāt tas nav kristīgās baznīcas krusts, bet daudz senāka zīme, kas simbolizē pasauli – proti, Dievs ir radījis debesis – vertikālu līniju un zemi – horizontālu līniju, tad to savienojis – tā arī tapusi krusta zīme. Jāatceras, ka vertikāle – kustība uz augšu, uz dievišķo – simbolizē vīrišķo enerģiju, savukārt horizontālā līnija – sievišķo enerģiju. Kā tas izskatās dabā, var redzēt nemitīgi – apvārsnis kā horizontālā līnija un, piemēram, Mēness atspulga vertikālais ceļš jūrā – tā arī ir mūsu pasaule. Šāds krusts – vertikālā un horizontālā līnija – ir statiskais jeb nedzīvais krusts, tas simbolizē vienu konkrētu stāvokli, situāciju, kurā nekas nemainās. Lai rastos dzīvība, nepieciešama kustība – iegriežot šo statisko krustu, iegūstam slīpo, dinamisko krustu. Statiskās formas zīme veicina aizsardzību, dinamiskās zīmes dod kustību, dzīvību, attīstību. Senajiem latviešiem maģiskais skaitlis bija deviņi, bieži izmantoja arī skaitli trīs, kas ir devītnieka sastāvdaļa, tāpēc, zīmējot aizsardzības zīmes – piemēram, slīpo krustu – zīmēja deviņus vai trīs krustus, jo tas pastiprināja aizsardzības spēku. Savukārt visstiprākā baltu aizsardzības zīme noteikti ir lietuvēna krusts – tas sargāja mājas, klētis, cilvēkus un lopus. Šī jau bija sarežģītāka aizsardzība, jo zīme bija jāuzvelk ar vienu rokas kustību, pabeidzot tajā pašā punktā, kur sākts, turklāt tas jādara vienatnē un piemērotā brīdī – piemēram, ziemas vai vasaras saulgriežos. Lietuvēna krusta stiprums savukārt bija atkarīgs no tā zaru skaita – šai zīmei var būt pieci, seši, septiņi, astoņi vai deviņi zari. Zīmes iedarbību pastiprina arī tas, ja zīmētājs zīmēšanas procesa laikā domā labas, gaišas domas. Lietuvēna zīmi vilka uz priekšmeta, kuru gribēja pasargāt – tā bija māja, klēts, stallis, mūsdienās droši vien arī mašīna. Ir lasīts, ka var pasargāt sevi – spokošanās vai līdzīgā gadījumā – lietuvēna krustu uzvelkot sev priekšā ar acīm, bet tas varētu būt visai grūti bez iepriekšēja treniņa. Un vēl jāpiemin ļoti skaista zīme – Mēness krusts, kam vidū ir aplis vai četrstūris, bet tam apkārt četri mēness ragi. Arī šī zīme ir sargājošā zīme, turklāt tā ir arī ļoti skaista un daudz izmantota kā dažādu ornamentu sastāvdaļa.