Baltu zīmes: Lielvārdes josta

Šobrīd baltu zīmes ap mums ir ikdienā – ar tām rotāti sadzīves priekšmeti, tās ir rotās, apģērbos, apkārtējās vides grafiskajos elementos. Jāsaka gan, ka ne visi cilvēki interesējas par šīm zīmēm un spēj tās atpazīt, ir diezgan daudz ļaužu, sevišķi nelatviešu, kam nav ne mazākā priekšstata par to, kas ir baltu zīmes, kam tās domātas, no kurienes nāk un kāds spēks tajās iekodēts. Tomēr arī no šī neko nezinošo cilvēku pūļa ir neliela daļa tādu, kas ir dzirdējuši vai spēj atpazīt tādu fenomenu mūsu kultūras mantojumā kā Lielvārdes jostu. Kas tad īsti ir Lielvārdes josta? Lielvārdes josta pēc savas būtības ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements, kā jostām pienākas, tā var būt līdz 3 m gara un ir apmēram 10 cm plata rakstaina austa josta. Tradicionāli izmantotais materiāls – vilnas dzija un lins, krāsas – sarkans un balts, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens. Lai gan Lielvārdes josta daudziem asociējas ar visu Latvijas teritoriju, šī josta, kā liecina arī pats nosaukums, vēsturiski bijusi izplatīta Lielvārdes apkārtnē – tātad Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Rembates un Meņģeles pagastos. To, ka jostas raksti ir ļoti seni, apliecina kaut vai tas, ka ļoti līdzīgi ornamenti šādās krāsās sastopami arī Ziemeļkrievijas tautu tērpos un sadzīves priekšmetos – dvieļu rotājumos, kreklu izšuvumos, arī adījumos – cimdu, zeķu rakstos u.c. Lielvārdes josta, tāpat kā citi latviešu etnogrāfiskie materiāli, pastiprināti sākta pētīt salīdzinoši sen – jau 19-tajā gadsimtā. Jāsaka, ka nav tādas vienas Lielvārdes jostas ar pilnīgi precīzu un nemainīgu rakstu. Katra audēja rakstus variēja, pievienoja savas interpretācijas, būtībā radot savu variāciju par Lielvārdes jostas tēmu. Mūsdienās tieši tāpat – izmantojot dažas populārākās Lielvārdes jostas, amatnieki šo rakstu iestrādā savos izstrādājumos. Piemēram – tik ļoti modernā apaļšalle arī īstenībā ir fragments no Lielvārdes jostas. Etnogrāfi un seno simbolu pētnieki Lielvārdes jostas rakstus ir atzinuši par vienu no pasaulē bagātākajām un sarežģītākajām ģeometrisko rakstu sistēmām, saskatot līdzību ar pasaules seno tautu rakstiem. Kas tad ieausts šajā slavenajā jostā? Baltu zīmes neatkārtojas, tās neveido raportu, tās it kā pāraug no vienas otrā, transformējoties arvien jaunās un jaunās variācijās. Jostas raksti sākas ar materiālo pasauli – Māras zīmes, zeme, ūdens, tad pāriet uz Debess zīmēm – Mēness, zvaigznes un Dieva zīme. Jostā ir redzamas Jumja zīme, Ūsiņa zīme, Zalkša zīme, Māras krusti, Dieva zīme, Auseklis un citas zīmes. Zīmes aužot audēju vidū agrāk dēvētas par ozolu, ozollapu, saulīti, puķīti, rozīti, lāča pēdu, labirintu, ceļu, ziedu pļavu, zvaigžņu debesīm utt. Runā, ka nav nevienas zīmes, kas nebūtu ietverta Lielvārdes jostas sarkanbaltajā rakstā. Manuprāt, Lielvārdes jostas uzdevums ir piesaistīt cilvēku uzmanību, likt domāt, pētīt, ieskatīties sevī un saprast kaut ko svarīgu pašam priekš sevis, un tas nekas, ka paša izziņas ceļš nebūt nevedīs turpat, kur zinātnieku pētījumi un etnogrāfu skaidrojumi. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc Lielvārdes josta ir tik populāra un asociējas ar Latviju pat tiem cilvēkiem, kas īpaši neinteresējas ne par kultūru, ne vēsturi. Apliecinot Lielvārdes jostas nozīmīgumu, tās raksti tiek izmantoti valstiski svarīgos pasākumos – piemēram, Lielvārdes jostas fragments tika izmantots Latvijas Bankas izdotajās Latvijas naudaszīmēs – latos.