Baltu zīmes: sievietēm

Nu jau vairākus gadus arvien vairāk ikdienā un sadzīviskos priekšmetos tiek izmantotas latviskās zīmes – ieadītas šallēs, cepurēs un cimdos, uzdrukātas kleitām, krekliņiem, ieaustas audumos, pērļotas, iekaltas aprocēs un auskaros, un pat tetovētas. Protams, zināmā mērā tā ir modes lieta, jo šādi izstrādājumi ir ļoti populāri nu jau vairākus gadus, zīmes ir lakonisks, atturīgi ziemeļnieciski skaistas un lakoniskas, bet  jāatceras, ka katrai zīmei ir arī sava nozīme un dziļāka jēga. Ir spēka zīmes, kas dod spēku, enerģiju, ir aizsardzības zīmes, ir zīmes, kas palīdz sievietēm un zīmes, kas domātas vīriešiem.  Laikam jau vispopulārākā zīme, kas izmantota gan sieviešu rotaslietās, gan apģērba rotāšanai, gan pūru darinot, ir Saules zīme. Saules zīme, centrālais  debesu spīdeklis, latviešu folklorā ir spēcīgs Saules gaismas simboliskais attēlojums. Saule nozīmē nepārtraukto dzīves kustību, dzīvības ritējuma harmoniju, gaismas uzvaru pār tumsu. Liela nozīme Saules simboliem ir arī godos, sevišķi kāzās, tādējādi novēlot jaunajam pārim saules mūžu. Mūsu senči bijuši ļoti praktiski cilvēki un praktiskiem, materiāliem jautājumiem pievērsuši lielu uzmanību. Kā Dieva materiālā dzīves izpausme noteikti ir dievība Māra, attiecīgi – Māras zīmes, kas vistiešāk saistītas ar auglību, uguni, māju un pavardu. Māra pārvalda visu materiālo pasauli, un kas gan ir pavarda kūrējas un sargātājas, maizes cepējas un mājas saimnieces? Protams, sievietes. Daži Māras krusta pielietojumi ikdienas dzīvē ir tik ierasti un tā iedzīvojušies, ka reizēm pat neatceramies to īsto izcelsmi. Piemēram – maizes cepējas vēl šobaltdien uz maizes klaipiņa, pirms to laida krāsnī, uzvilka Māras krustu vai Māras krustu krustu, un vakarā šādu krustu ievilka pavarda pelnos, lai uguns ar Māras svētību neizdziest līdz rītam. Ar Māras krustu tika sargāta materiālās labklājības pamatu pamats – mājas un maize. Būtībā katra lieta, kam simboliski tika uzvilkts Māras krustu krusts, tika ziedota Mārai, saņemot pretī svētību, drošību un palīdzību. Māras krusts īpaši der sievietei, palīdz viņas sūtības īstenošanai, ir laimes un mīlestības zīme, tāpat arī aizsargā nēsātāju no ļauniem gariem un sliktām enerģijām. Savukārt Austras zīme ir vairāk precētu sieviešu simbols, ja tā var teikt, jo tā ir diezgan nopietna un pienākumu uzliekoša zīme, kas aizsargā visu dzimtu, liek domāt par ģimeni un dzīvi. Austras koks attēlo latviešu dzīves uzskatu par pasaules uzbūvi – koka saknes simbolizē pazemes pasauli, stumbrs – vidus pasauli – t.i., vietu, kurā dzīvojam, bet lapotne simbolizē debesu pasauli, garīgo pasauli, uz kuru visiem būtu jātiecas. Tā kā zīmēm ir daudzslāņaina simbolika, tad Austras koku var uztvert arī kā mūsu pagātni, tagadni, nākotni, vai – kā mūsu senčus, mūs pašus, mūsu bērnus. Savā ziņā līdzīga ir arī Akas zīme, kam arī ir gan pasaulīga nozīme –  Akas zīmē savienojas augša ar leju, debesis ar pazemes ūdeni, pasaules pamats ar pasaules jumtu, tomēr tā ir arī ģimenes zīme, kas sargā ģimeni, palīdz sakārtot attiecības ģimenē, veicina arī garīgo izaugsmi. Šo zīmi var piekārt istabā, kur pulcējas visa saime, šādi veidojot labu mājas enerģētisko lauku. Citas zīmes, atkarībā no to nozīmes un enerģētiskā spēka, var nēsāt vai nu visu laiku – turklāt, jo tuvāk ķermenim zīmi nēsā, jo lielāks tās spēks, vai arī nēsāt kādu laiku un tad pārtraukt, jo iedarbība var būt pārāk spēcīga.