Baltu zīmes: zīmēšana un lietošana

Nu jau esam piemirsuši laikus, kad latviskās zīmes un rotājumus varēja apskatīt tikai kādā muzeja vitrīnā, ikdienā – ne sadzīves priekšmetos, ne rotās, ne interjera dizainā neko tādu redzēt nevarēja. Šobrīd šim ilgajam laikam esam pāri un šobrīd zīmes redzam visapkārt – ir ļoti daudz dažādu preču, ko rotā baltu zīmes – rotas, adītas šalles, zeķes, dūraiņi, trauki, somas, mobilo telefonu maciņi, kleitas, t-krekli un vēl, un vēl, visu pat nevar uzskaitīt. Zīmes ir skaistas, simetriskas, tās rotā un piedod īpašu eleganci jebkuram priekšmetam. Tomēr jāsaprot, ka baltu zīmes – tas nav tikai skaistums vai saikne ar pagātni, senču zīmējumi, bet nopietni simboli, kuros ielikta noteikta nozīme un attiecīgi – enerģija. Gribot negribot jāaizdomājas – vai pareizi tos izmantojam? Šobrīd esmu pilnīgi pārliecināta tikai par vienu – materiālam, uz kura zīmēta, ieadīta vai ieausta baltu zīme, jābūt pēc iespējas dabiskākam. Plastmasas aproce ar Laimas zīmi izskatās skaisti un koši, bet diez vai zīmes enerģija spēs pilnībā darboties bez kāda no dabas elementiem – zemes (stikls, māls), koka, vilnas vai augu valsts elementiem. Brīnišķīgi izskatās zīmes linu kleitās, kokā griezti baltu simboli, no Latvijas aitu vilnas adītas šalles, cepurītes, zeķes, eleganti un grezni ir no pērlītēm austi mauči jeb pulsa sildītāji baltu zīmju rakstā. Protams, arī amatnieki par šo precēm pievienoto vērtību vēlas arī papildu samaksu, tādējādi sadārdzinot preces cenu, ko daudzi nevar atļauties. Var jau oponēt, ka laba manta nemaksā lēti un katru dienu nepirksim, piemēram, linu kleitu ar baltu zīmi vai adītu šallīti un cepuri, izmargotu rakstiem. Vēl variants ir – iepatikušos lietu izgatavot pašiem, ja tas, protams, ir iespējams. Šādā gadījumā priekšmetam būs pavisam cita vērtība un enerģētiskā līmenī viss darbosies visstiprāk, jo būsiet pats savām rokām radījis kaut ko unikālu tikai un vienīgi sev. Te arī atbilde, ko darīt, ja nav līdzekļu kaut ko nopirkt, nav iespēju un prasmju pašam ko pagatavot – pašu zīmi, ko kārojas, katrs patiešām var uzzīmēt pats, tam nevajag ne lielus ieguldījumus, ne īpašas prasmes. Arī izmēram nav nozīmes, jo  simbola spēks, aizsargājošā iedarbība nenāk no lieluma, pietiek ar nelielu zīmi. Zīmējumam jābūt gana lielam, saskatāmam, līnijas jāvelk pēc iespējas taisnākas un ar vienu rokas vilcienu. Ja esam izlēmuši tā darīt, atliek daži jautājumi – uz kā zīmi zīmēt, ar ko un kādā krāsā. Ja zīmi nezīmē uz paša priekšmeta, tad var to darīt uz papīra. Uzskata, ka Baltu zīmes strādā caur Zemes enerģiju, savāc enerģiju gan no visām četrām debespusēm, gan pašas Zemes, tāpēc labāk zīmēt uz Zemes krāsu papīra – dzeltena, gaiši brūna, oranža vai zaļa papīra. Arī krāsa jāizvēlas atbilstoša vēlmēm – vai nu zelta, vai sudraba krāsa, bet zīmēm, kas ir sevišķi spēcīgas un kuru spēcīgā enerģija mums vajadzīga, jāizvēlas sarkanā krāsa, jo tā ir enerģētiski visspēcīgākā krāsa. Jāatceras gan, ka ir zīmes, kuru pareizai zīmēšanai nepieciešami arī citi papildu nosacījumi – piemēram, aizsardzībai pret lietuvēnu jāzīmē t.s. lietuvēna krusts – tas jādara enerģētiski spēcīgā laikā, vislabāk vasaras saulgriežos, zīmējot jābūt vienam un jādomā pozitīvas domas. Man gan liekas, ka jebkura zīme jāzīmē vienatnē, jo tikai tā vislabāk var koncentrēties gan uz pašu zīmēšanas procesu, gan uz domām par to, ko tad īsti vēlamies no šīs zīmes, kādu paši savu enerģiju tur sākotnēji ieliekam.